TURPMĀK PIESAKOTIES ES FINANSĒJUMAM, JĀŅEM VĒRĀ “NENODARĪT BŪTISKU KAITĒJUMU” (DNSH) PRINCIPS UN KLIMATDROŠINĀŠANAS NOVĒRTĒJUMS

TURPMĀK PIESAKOTIES ES FINANSĒJUMAM, JĀŅEM VĒRĀ “NENODARĪT BŪTISKU KAITĒJUMU” (DNSH) PRINCIPS UN KLIMATDROŠINĀŠANAS NOVĒRTĒJUMS

Iespējams daži no jums jau ir saskārušies ar diviem jauniem jēdzieniem, piesakoties ES fondu finansējumam -  principu "nenodarīt būtisku kaitējumu" (Do No Significant Harm) (DNSH) un klimatdrošināšanas novērtējums, liekot uzsvaru uz investīciju projekta ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Ņemot vērā, ka abi principi kļūst par normu, šī raksta mērķis ir pievērst uzmanību to saturam, pamatojumam un izcelsmei.

Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC) globālā sasilšana patlaban notiek ar ātrumu no 0.1C līdz 0.3C desmitgadē, kas liecina par mūsu planētas turpmāku sasilšanu nākotnē. Tas nozīmē, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām jau šobrīd iegūst svarīgu lomu visos mūsu dzīves aspektos. Infrastruktūra, ko būvējam un veidojam šodien, piedāvās iespējas un pakalpojumus līdz gadsimta otrajai pusei un ilgāk, tādēļ būtiski ir nodrošināt tās noturību pret turpmākām klimata pārmaiņām un ieguldījumu klimatneitralitātē. Plānotās infrastruktūras ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās procesos tiek izvērtēts izmantojot klimatdrošināšanas novērtējumu jeb climate proofing assessment.

Lai gan ir svarīgi ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmi, mēs nevaram ignorēt citus vides jautājumus kā piemēram ūdens resursi, bioloģiskā daudzveidība, piesārņojums, u.c. Nepietiek ar to, ka iecerētais projekts ir vērsts uz būtiskas ietekmes mazināšanu tikai dažos ilgtspējas aspektos, bet gan tas nedrīkst radīt būtisku kaitējumu uz dabisko vidi kopumā. To palīdz nodrošināt "nenodarīt būtisku kaitējumu" jeb DNSH principa novērtējums.  

Abi augstākminētie novērtējumi ir kļuvuši par nozīmīgu daļu pieteikumu procesos, lai pretendētu uz ES fondu finansējumu. 

Klimatdrošināšanas novērtējums

Klimatdrošināšanas novērtējums ir process, kura mērķis ir izvērtēt vai plānotā infrastruktūra veicinās klimata pārmaiņu ierobežošanu (t.i. klimata pārmaiņu mazināšana), tajā pašā laikā spējot izturēt jebkādas ar klimata pārmaiņām saistītas sekas, kas var rasties konkrētā projekta dzīves cikla laikā (t.i. pielāgošanās klimata pārmaiņām). Šajā kontekstā infrastruktūra attiecas uz plašu jēdzienu, kas sevī ietver ēkas, dabā balstītu infrastruktūru (piemēram, apzaļumoti ēku jumti, sienas), tīkla infrastruktūru (piemēram, energoinfrastruktūra, transports), kā arī citas sistēmas un fiziskos aktīvus.

Eiropas Komisija ir publicējusi šim procesam raksturīgus norādījumus “Tehniskie norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā”, kuri iedala novērtējumu divos pīlāros – pirmkārt, ieguldījums klimatneitralitātē (klimata pārmaiņu mazināšanā) un, otrkārt, klimata noturības uzlabošana (pielāgošanās klimata pārmaiņām). Turklāt abi pīlāri tiek sadalīti divos posmos – pārbaude un detalizēta analīze. 

DNSH principa novērtējums

Lai gan klimatdrošināšanas novērtējums attiecas tikai uz infrastruktūras projektiem un paredz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, "nenodarīt būtisku kaitējumu" princips tiek attiecināts plašākam projektu lokam un ietver sešus vides mērķus (norādīti zemāk). Princips izriet no 2020.gada ES taksonomijas regulas, kas tika pieņemta, lai veicinātu privātā sektora ieguldījumus ilgtspējīgos un videi draudzīgos projektos. Saskaņā ar Eiropas Komisijas tehniskajām vadlīnijām, novērtējums ir sadalīts divos posmos un pieprasa ietvert attiecīgās vides tēmas plānotajos projektos, liekot atbildēt uz jautājumu – kuras no tām ir pakļautas būtiskam ietekmes riskam un pieprasa padziļinātu DNSH novērtējumu? Tikai tad, kad padziļināts novērtējums norāda, ka iecerētajam projektam nav būtiskas ietekmes uz kādu no ietvertajiem vides aspektiem, to var uzskatīt par DNSH saskaņotu un tiks apsvērts potenciālais finansējums.

Lai gan valsts specifikai pieskaņotās vadlīnijas tiek vēl veidotas un sīkāk definētas, šos divus novērtējumus var uzskatīt par noteiktu papildinājumu ES fondu finansējuma pieteikumu procesā. Svarīgi piebilst, ka abi novērtējumi piedāvā nepieciešamo pārredzamību un kopīgu sistēmu, lai veicinātu investīciju plūsmu ilgtspējīgās darbībās un tādejādi veicinātu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu. 

Ja vēlaties iegūt labāku izpratni par DNSH un klimatdrošināšanas novērtējumiem vai nepieciešama palīdzība to veikšanā jūsu organizācijā – sazinieties ar mums. CIVITTA ilgtspējas komanda ir pieredzējuši eksperti ar pieredzi DNSH un klimata noturības novērtējumu veikšanā, kas palīdzēs jūsu organizācijai ieviest skaidrību šīs tēmas izzināšanā arī praksē. 

Elza Štrausa

CIVITTA Latvija ilgtspējas konsultante

[email protected]