OGLEKĻA EMISIJU KOMPENSĀCIJAS RISKI UN IESPĒJAS

OGLEKĻA EMISIJU KOMPENSĀCIJAS RISKI UN IESPĒJAS

Klimata pārmaiņu ietekme ir jūtama it visur, un mums nekavējoties jāsāk to risināt. Gan valsts, gan privātā sektora organizācijām ir vērienīgs uzdevums būtiski samazināt savu darbību radīto ietekmi uz klimatu un vidi. Lielā mērā šīs saistības izriet no ES zaļā kursa, kura ietvaros Eiropai līdz 2050. gadam ir jāsasniedz klimatneitralitāte. Tas nozīmē, ka ES dalībvalstīm ir strauji jāsamazina savas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un jāatrod veidi, kā kompensēt atlikušās, nenovēršamās emisijas, lai sasniegtu mērķi – neto nulles emisiju bilanci. Bet ko mēs varam darīt, lai veicinātu ilgtspējīgāku nākotni?

Viens no galvenajiem veidiem ir sākt samazināt savu ietekmi uz klimatu. Metodes, kā to izdarīt, ir vairākas, taču tās var būt laikietilpīgas un dārgas, tādēļ daudzas organizācijas pievēršas oglekļa emisiju kompensācijas pasākumiem. Emisiju kompensācijas ideja ir tāda, ka organizācijas, uzņēmuma vai personas vārdā par noteiktu samaksu tiek īstenots projekts, kura laikā tiek likvidētas vai samazinātas emisijas. Oglekļa emisiju kompensēšana izklausās ļoti pievilcīgs veids, kā uzņēmumi var daudz paveikt bez lielām pūlēm. Taču, ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai tas būtu patiesība – tas tā arī mēdz būt.

Zinātnieki, ilgtspējas eksperti un citas interešu grupas ir kritizējušas oglekļa emisiju kompensēšanu, un bieži vien pamatoti – tā tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem zaļmaldināšanas veidiem. Proti, pastāv risks, ka kompensācija tiek izmantota kā līdzeklis, lai turpinātu piesārņojošas darbības, nemazinot savu ietekmi uz klimatu un vidi. Lai panāktu pārmaiņas un nekļūtu par zaļmaldināšanas upuri, uzņēmumiem, pirmkārt, būtu jāsamazina savas darbības ietekme uz klimatu, izmantojot alternatīvus pasākumus. Tikai tad, kad uzņēmums ir samazinājis savu darbību radītās emisijas tādā mērā, ka turpmāka tieša emisiju samazināšana nav iespējama, var apsvērt oglekļa emisiju kompensāciju. Šajā rakstā izklāstīti daži kritēriji, kas būtu jāņem vērā, lai izdarītu pareizu un pamatotu izvēli.

 

KO NOZĪMĒ OGLEKĻA EMISIJU KOMPENSĀCIJAS MEHĀNISMI?

Oglekļa kompensācijas mehānismus var definēt kā SEG emisiju samazināšanu vai likvidēšanu ar mērķi kompensēt uzņēmuma, organizācijas vai privātpersonas radītās emisijas.

• Samazināšana ietver darbības, kas novērš emisijas, piemēram, ieguldījums atjaunojamā enerģijā vai dabas aizsardzībā.
• Savukārt, emisiju piesaistes projekti ietver CO2 emisiju piesaisti no atmosfēras. Koku stādīšana ir emisiju piesaistes piemērs, jo tie piesaista oglekli. Izmantojot jaunākos tehnoloģiskos līdzekļus, piemēram, tiešo gaisa uztveršanu (Direct Air Capture) (DAC) vai oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (Carbon capture and storage) (CCS), arī ir iespējams samazināt CO2 emisiju daudzumu atmosfērā.

Kompensācijas loģika ir tāda, ka, ja nav iespējams samazināt vai novērst savas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tad to ietekmi uz klimatu var līdzsvarot ar kāda cita rīcību citur. Viens no šādiem piemēriem ir organizācijas lidojumu radīto emisiju kompensācija. Ņemot vērā, ka ir grūti tieši samazināt lidmašīnu radītās emisijas, lidojumu radīto ietekmi uz klimatu var līdzsvarot, izmantojot kompensējošus pasākumus. Mērot, cik daudz CO2 emisiju ekvivalentu (CO2eq) rodas viena lidojuma laikā, var aprēķināt, cik daudz CO2 būtu jāizvada no atmosfēras, lai tas atbilstu konkrētam lidojuma kompensācijas projektam.

Kompensācijas projekti tiek pārbaudīti, un ar tiem saistītos CO2 piesaistes kredītus pārdod dažādās kompensācijas programmās. Šo programmu pienākums ir noteikt projektu derīgumu un to atbilstību kvalitātes kritērijiem. Tā kā kvalitātes kritēriji nav vienoti reglamentēti, programmas lielā mērā pašas var izlemt, kā novērtēt projektus. Dažas no pazīstamākajām programmām ir, piemēram, Zelta standarts (Gold Standard), Tīras attīstības mehānisms (Clean Development Mechanism, kas ir ANO kompensācijas programma) un Myclimate.

 

KĀDAM IR JĀBŪT AUGSTAS KVALITĀTES OGLEKĻA EMISIJU KOMPENSĒŠANAS PROJEKTAM?

Lai gan kompensācijas projektu novērtēšanai ir dažādi rādītāji, eksperti visbiežāk koncentrējas uz pieciem kvalitātes kritērijiem. Šie kritēriji paredz, ka projekta darbībām jāietver papildinātības princips, tām jābūt ar precīzu novērtējumu (ne pārvērtētām), pastāvīgām, nodrošinot ekskluzivitāti un tām nedrīkst būt saistība ar citu kaitējumu videi vai sociālajai jomai.

 

PAPILDINĀTĪBAS PRINCIPS

Projektu uzskata par papildu projektu, ja tā darbības netiek veiktas bez kompensācijas tirgus. Tas nozīmē, ka projekta darbība nav papildu darbība, ja:

• projekta darbība ir noteikta ar likumu vai jau ir ierasta nozarē,
• projekts ir ekonomiski dzīvotspējīgs bez ienākumiem no kompensācijas tirgus.

Piemēram, daudzās valstīs atjaunojamo energoresursu spēkstaciju būvniecība jau ir noteikta ar likumu vai ir ierasta, tāpēc tā neatbilstu papildinātības principam. Papildinātības princips ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, kas jāievēro kompensācijas projektiem. Pretējā gadījumā visas kompensācijas zaudētu savu nozīmi.

 

PRECĪZS EMISIJU NOVĒRTĒJUMS

Vislielākais risks, pareizi novērtējot emisiju līmeni, ir to pārvērtēšana. Ja projekta emisiju bāzes līmenis ir noteikts pārāk augsts, tad projekta ieguldījuma novērtējums klimata ietekmes samazināšanā ir neprecīzs, t.i., projekta ietekme ir pārvērtēta.

Lai gan pārvērtēšanas risks ir biežāk manāms, arī paši emisiju samazināšanas projekti var nepietiekami novērtēt emisiju faktisko samazinājumu. Rezultāts ir viens un tas pats – projekta ieguldījums ir mazāks nekā sākotnēji aprēķināts. Kompensācijas projektu piedāvātājiem acīmredzami ir ekonomiski izdevīgāk paļauties uz optimistiskākiem pieņēmumiem, kas vēlāk var nepiepildīties.

Ir vairāki projektu piemēri, kuros emisiju līmeņa novērtējums ir bijis neprecīzs, t.sk. arī lielākas kompensāciju programmas. Piemēram, ir konstatēts, ka metāna uztveršanas projekti no Tīras attīstības mehānisma ir realizējuši tikai 35 % no plānotā emisiju samazinājuma (vairāk lasiet ŠEIT).

 

PASTĀVĪGUMS

Līdztekus papildinātībai viens no galvenajiem pīlāriem, vērtējot kvalitatīvus kompensācijas projektus, ir arī to pastāvīgums. Projekta rezultātā piesaistītajam CO2 vai samazinātajām emisijām jābūt pastāvīgām, jo arī kompensētās emisijas atmosfērā ir pastāvīgas. Tā kā CO2 atmosfērā saglabājas no gadu simtiem līdz tūkstošiem, arī kompensāciju projektiem jānodrošina tāds pats emisiju piesaistes/samazināšanas ilgums. Piemēram, ja uzņēmums aprēķina kopējās emisijas CO2 ekvivalentā, tas izsaka ietekmi 100 gadu perspektīvā. Tātad, lai aprēķini būtu precīzi, arī kompensācijai būtu jāsaista ogleklis vismaz uz 100 gadiem.

Visgrūtāk izpildīt pastāvības kritēriju ir biomasas projektiem (piemēram, mežu stādīšana vai aizsardzība, lauksaimniecība u.c.), jo tiem ir vislielākais risks, ka var tikt veiktas izmaiņas to apsaimniekošanā, kas, savukārt, nozīmē neparedzētu emisiju rašanos kompensācijas projekta darbības laikā. Piemēram, projektā tiks stādīti koki, kas piesaista oglekli. Meža ugunsgrēka gadījumā piesaistītais ogleklis nonāk atpakaļ atmosfērā, un kompensācija ir nederīga. Ilgtspējas kritērija izpildi var apdraudēt arī ar dabu nesaistīti faktori, piemēram, ja tiek pārtraukta prakse, kas palielina oglekļa piesaisti augsnē, vai ja koksne netiek izmantota ilglaicīgu produktu ražošanai, bet tiek sadedzināta. Lai izvairītos no šādiem scenārijiem, tiek izmantoti dažādi aizsardzības mehānismi. Viens no tiem ir buferjoslas, bet tās prasa papildu zemes platības, kas, savukārt, sadārdzina projektu cenas. Turklāt, pēc kritiķu domām, buferjoslas ir noderīgas tikai attiecībā uz dabiskām izmaiņām.

 

EKSKLUZIVITĀTE

Lai nodrošinātu kompensāciju ekskluzivitāti, ir jānosaka, ka pārdodamajam oglekļa kredītam ir unikāls identifikācijas numurs, kas tiek izņemts no tirgus aprites, tiklīdz tas tiek nopirkts. Pastāv dubults viena un tā paša oglekļa kredīta uzskaites risks, ja vienu un to pašu kredītu izmanto vairākas puses. Risks, ka netiks nodrošināta ekskluzivitāte, ir maz ticams pazīstamāku kompensācijas programmu gadījumā, taču, ņemot vērā tirgus izaugsmi, ir vērts tam pievērst pastiprinātu uzmanību, izvēloties emisiju kompensācijas projektus.

 

NAV SAISTĪBAS AR KAITĒJUMU VIDEI VAI SOCIĀLAJAI JOMAI

Lai gan kompensāciju tirgū galvenā uzmanība tiek pievērsta ietekmei uz klimatu, jāņem vērā arī citi vides un sociālie faktori, piemēram, ūdens kvalitāte, sugu daudzveidība, vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļi, darbavietas un citi.

Tieši šis kritērijs var būt izšķirošs, izvēloties organizācijas emisiju kompensācijas projektu. Tāpēc daudzi projekti ir sākuši piedāvāt ne tikai ietekmes uz klimatu samazināšanu, bet arī citus vides un sociālos ieguvumus, kas var ietvert, piemēram:

• darbavietu iespējas;
• gaisa vai ūdens kvalitātes uzlabošanu;
• sugu daudzveidības uzlabošanu;
• veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu.

 

KĀDI IR RISKI?

Oglekļa emisiju kompensāciju tirgus var būt viltīgs, tāpēc patērētājiem jābūt īpaši uzmanīgiem un kritiski jāizvērtē to piedāvātās iespējas. Daži no aspektiem, kas padara oglekļa emisiju kompensāciju par tik neuzticamu instrumentu, ir tas, ka kvalitātes kritēriju novērtēšana var būt subjektīva un lielākā daļa projektu nevar ievērot visus piecus kvalitātes kritērijus. Tas attiecas arī uz vairākiem pārbaudītiem projektiem, un iemesls tam ir saskaņotas un vienotas projektu vērtēšanas metodikas trūkums. Ņemot vērā ar emisiju kompensāciju tirgu saistītos riskus, vairāki uzņēmumi un organizācijas ir paziņojuši, ka neizmanto oglekļa emisiju kompensācijas, lai samazinātu savu ietekmi uz klimatu un vidi, bet gan to dara ar tiešu savu rīcību. Piemēram, Zinātnē balstītu mērķu iniciatīva (Science Based Targets Initative) (SBTi), kurai var pievienoties organizācijas, lai pārbaudītu savus solījumus klimata jomā, atļauj izmantot kompensāciju projektus tikai pēc tam, kad paša uzņēmuma emisijas ir samazinātas par 90 % līdz 95 %. Vairāki uzņēmumi, piemēram, enerģētikas uzņēmums Orsted, iepakojuma uzņēmums Tetra Pak, pārtikas preču uzņēmums Orkla, ir pievienojušies SBTi.

Kompensāciju tirgus ir sarežģīts, un, lai tajā orientētos, ir nepieciešami zinoši patērētāji. Pieņemot lēmumus, ir svarīgi pievērst uzmanību konkrētiem projektiem un programmām un kritiski izvērtēt to atbilstību šeit aplūkotajiem kvalitātes kritērijiem. Pieņemot nepareizu lēmumu, var rasties negatīvas sekas, jo organizācija un tās reputācija var tikt ietekmēta zaļmaldinašanas dēļ. Piemēram, 2022. gada maijā Nīderlandes aviosabiedrība KLM tika iesūdzēta tiesā par sabiedrības zaļmaldinašanu (vairāk lasiet ŠEIT).

 

ŠĶIETAMI VIENKĀRŠS RISINĀJUMS VAR NEBŪT LABĀKAIS

Lai arī riskanti, koku stādīšanas projekti ir viens no visbiežāk sastopamajiem projektu veidiem, ko piedāvā dažādas emisiju kompensācijas programmas. Lai, stādot kokus, kompensētu visas pasaules emisijas, kas rodas viena gada laikā, mums būtu vajadzīgi aptuveni 1,6 miljardi hektāru zemes. Salīdzinājumam – līdzīgu platību aizņem pašreizējās pasaules lauksaimniecības zemes (1,5 miljardi ha) un visa ASV un Kanādas teritorija kopā (1,9 miljardi ha). Ņemot vērā tikai ierobežotos zemes resursus, ir skaidrs, ka koku stādīšana problēmu neatrisinās.

 

KĀDA IR OGLEKĻA EMISIJU KOMPENSĀCIJU TIRGUS NĀKOTNE?

Pašlaik radīto emisiju kompensācija tiek izmantota kā vienkāršs, lēts un ātrs veids, kā samazināt uzņēmuma, organizācijas vai personas ietekmi uz klimatu, neveicot būtiskas izmaiņas savā darbībā. Tirgū ir plaši pieejami lēti, bet zemas kvalitātes emisiju kompensāciju projekti, taču parādās arī dārgāki un kvalitatīvāki projekti, kuru pieprasījums ir lielāks nekā pašreizējais piedāvājums (piemēram, tiešā gaisa uztveršana). Kritika par pašlaik piedāvātajiem zemas kvalitātes emisiju kompensācijas projektiem ir pieaugusi gan no valsts pārvaldes, gan privātā sektora organizāciju puses. Ir skaidrs, ka zemas kvalitātes emisiju kompensācijām ir mazs ieguvums klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā. Iespējams, ka turpmākajos gados gan oglekļa emisiju kompensāciju nodrošinātājiem, gan patērētājiem būs jāpielāgojas lielākam regulējumam, kas novedīs pie zemas kvalitātes projektu izslēgšanas no piedāvājuma. No uzņēmuma viedokļa tas nozīmē, ka, izmantojot nekvalitatīvus kompensācijas kredītus un mehānismus, krasi palielināsies zaļmaldināšanas risks.

Visticamāk, ka nākotnē lielākā daļa tirgū ienākošo projektu būs CO2 piesaistes, nevis emisiju samazināšanas projekti. Viena no daudzsološākajām tehnoloģijām – tiešā gaisa uztveršana – kļūst arvien populārāka. Līdztekus tiešai gaisa uztveršanai ir jāveic oglekļa ilgtermiņa uzglabāšana vai saistīšana ilgtermiņa produktos. Pašlaik tas parasti nozīmē CO2 noglabāšanu 100 līdz 1000 metru dziļumā zem zemes. Tomēr ne visas ģeogrāfiskās vietas ir piemērotas uzglabāšanai, tāpēc galvenais jautājums attiecībā uz uzglabāšanu ir piemērotu vietu atrašana. Eiropas Savienība vēlas precizēt un saskaņot brīvprātīgā oglekļa tirgus kvalitātes kritērijus, un tas var nozīmēt, ka daži no šobrīd piedāvātajiem risinājumiem varētu neatbilst jaunajiem nosacījumiem. Dažiem, iegādājoties emisiju kompensācijas kredītus, tas var izpausties uz organizācijas reputāciju, jo var šķist, ka izmantotais kompensāciju risinājums ir nekvalitatīvs. Kompensāciju tirgus strauji attīstās, bet kādā virzienā tas notiks, atklāsies turpmākajos gados.

Ja vēlaties iegūt labāku izpratni par oglekļa emisiju kompensācijas mehānismiem – sazinieties ar mums, CIVITTA ilgtspējas komandu!

Elza Štrausa

CIVITTA Latvija ilgtspējas konsultante

[email protected]

Atsauces

Allen, M., Axelsson, M., Caldecott, B., Hale, T., Hepburn, C., Hickey, C., Mitchell-Larson, E., Malhi, Y., Otto, F., Seddon, N., Smith, S., The Oxford Principles for Net Zero Aligned Carbon Offsetting, 2020, https://www.smithschool.ox.ac.uk/sites/default/files/2022-01/Oxford-Offsetting-Principles-2020.pdf

Buis, A., The Atmosphere: Getting a Handle on Carbon Dioxide, 2022, https://climate.nasa.gov/news/2915/the-atmosphere-getting-a-handle-on-carbon-dioxide/#:~:text=Carbon%20dioxide%20is%20a%20different,between%20300%20to%201%2C000%20years.

BloombergNEF, Carbon Offset Prices Could Increase Fifty-Fold by 2050, 2022, https://about.bnef.com/blog/carbon-offset-prices-could-increase-fifty-fold-by-2050/

Carbon Offset Guide,  SEI, GHG management institute, https://www.offsetguide.org/understanding-carbon-offsets/what-is-a-carbon-offset/

EDF, ENGIE, Trends in the Voluntary Carbon Markets: Where We Are and What’s Next, 2021, https://www.edf.org/sites/default/files/documents/trends-voluntary-carbon-markets_1.pdf

Kocik, J., Green marketing or green­washing? How airlines communicate their sustainability efforts, 2022, https://oncarbon.app/articles/green-marketing-greenwashing

Oxfam, Tightening the Net, 2021, https://oxfamilibrary.openrepository.com/bitstream/handle/10546/621205/bp-net-zero-land-food-equity-030821-en.pdf

Trexler, M., Is Carbon Neutrality Dead?, 2022, https://illuminem.com/illuminemvoices/35c46b24-d73f-4953-ba5d-b88f998a1266