Jau drīzumā atzīmēsim astoņus gadus kopš Parīzes nolīguma parakstīšanas 2015.gadā, kad 195 valstis uzņēmās kopīgu atbildību par klimata pārmaiņu mazināšanu. Viens no galvenajiem veidiem, kā apturēt mūsu planētas sasilšanu, ir siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana atmosfērā. Tādēļ Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies sasniegt divus galvenos klimata mērķus: līdz 2030.gadam samazināt saražoto emisiju daudzumu par 55% (salīdzinot ar 1990.gada emisiju līmeni) un līdz 2050.gadam sasniegt visas savienības klimatneitralitāti. Iespējas šo mērķu sasniegšanai ir jāmeklē visās tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs – no enerģētikas un transporta sektora līdz pētniecībai, finanšu sektoram un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai. Latvijā lielākie SEG emisiju avoti 2020.gadā ir bijušas enerģētikas, transporta un lauksaimniecības nozares.
Papildus Parīzes nolīgumam politisko vidi veido arī Eiropas Zaļais kurss, kas sniedz iespēju un arī pienākumu katram pilsonim un uzņēmumam dot ieguldījumu tā mērķu sasniegšanā. Arvien vairāk uzņēmumu uzņemas vadību, apņemoties veicināt vides ilgtspējību samazinot savu darbību ietekmi uz klimatu un vidi. Drīzumā izstrādātā Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD) nudien neatstās vietu bezdarbībai, jo tā padarīs noteiktas ar ilgtspēju saistītas darbības obligātas attiecīgajām organizācijām – lasiet vairāk par CSRD ŠEIT.
Taču ilgtspējas būtība sniedzas tālāk par tikai politisko dienaskārtību. Pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi nepieciešamība un pieprasījums pēc ilgtspējības, kam savukārt ir būtiska finansiāla ietekme uz uzņēmuma darbībām:
Ietekmes uz klimatu un vidi mazināšana bieži palīdz uzņēmumiem identificēt dažādas iespējas resursu efektīvākā izmantošanā vai atkritumu apjoma mazināšanā, tādejādi samazinot operatīvo darbību izmaksas.
ES un to dalībvalstu politiskie mērķi sniedz jaunas iespējas uzņēmēju rīcībai klimata jomā, jo, lai sasniegtu noteiktos klimata mērķus līdz 2050.gadam, ir jāizstrādā jauni un atbilstoši atbalsta mehānismi. Klimata ietekmes (t.sk. tā samazināšanas potenciāla) novērtējums kļūst par obligātu priekšnoteikumu, lai pieteiktos ES finansējumam (piemēram, ES Inovāciju fonds).
Pieprasījums pēc ilgtspējīgi ražotiem produktiem turpina pieaugt jo īpaši bizness-biznesam (B2B jeb business-to-business) un bizness patērētājam (B2C jeb business-to-consumers) segmentos. Mazumtirdzniecības nozarē pieprasījums pēc ilgtspējīgām precēm ir pat vairāk nekā 5 reizes lielāks nekā pieprasījums pēc parastajām precēm (NYU Stern Center for Sustainable Business, 2019).
Arī mēs CIVITTA uzskatām, ka uzņēmumiem savas ietekmes uz vidi un klimatu identificēšana un mazināšana ir to attīstības dzinējspēks, tādejādi veicinot konkurētspēju nozarē un tirgū. Ilgtspējas pasākumi ne tikai palīdz identificēt potenciālos riskus un iespējas, bet arī ļauj samazināt izmaksas visā organizācijā.
Mēs iesakām uzņēmumiem sākt savu ilgtspējas ceļu ar savas ietekmes izvērtēšanu un noteikšanu, piemēram, veicot CO2 pēdas nospieduma novērtējumu. Šis novērtējums sniedz detalizētu pārskatu par uzņēmuma pašreizējo klimata ietekmi un palīdz noteikt tās galvenos avotus.
CO2 pēdas nospieduma novērtējums sniedz ieskatu uzņēmuma radītajās SEG emisijās – sākot ar produktu kategorijām un izejvielām līdz pat dažādiem ražošanas procesiem. CIVITTA ievēro starptautiski atzītus standartus un metodoloģijas kā piemēram SEG protokola jeb Greenhouse Gas (GHG) Protocol standartus (galvenokārt liekot uzsvaru uz Korporatīvās ziņošanas un grāmatvedības standartu), ISO 14000 sērijas standartus (starptautiski izmantoti dzīves cikla izvērtēšanā (life cycle assessment jeb LCA), kā arī citus standartus un vadlīnijas, kas attiecas uz konkrētu nozaru un produktu izvērtēšanu. CO2 pēdas nospieduma novērtējums ņem vērā visas Kioto protokolā iekļautās silumnīcefekta gāzes (t.sk. CO2, N2O, CH4) un aprēķina rezultātus nosakot CO2 ekvivalentu (CO2eq). Saskaņā ar SEG protokolu, organizācijas ietekme uz klimatu ir saistīta ar uzņēmuma tiešajām darbībām, ko nosaka 1.tvēruma emisijas; netiešās emisijas, kas rodas patērētās enerģijas ražošanā, ko nosaka 2.tvēruma emisijas; un visas pārējās netiešās emisijas, ko nosaka 3.tvēruma emisijas, kas rodas ienākošo un izrietošo aktivitāšu rezultātā kā loģistika, atkritumu apsaimniekošana, darbinieku komandējumi, pārdoto produktu pārstrāde, izmantošana un to utilizācija.
Papildus CO2 pēdas nospieduma analīzei (t.i. ietekme uz klimatu), CIVITTA veic arī cita veida ietekmes uz vidi novērtējumus. Piemēram, produkta vides deklarācijas jeb Environmental Product Declaration (EPD) priekšnoteikums ir dzīves cikla analīze jeb LCA, kas ļauj novērtēt ietekmi, kas saistīta ar katru produkta dzīves cikla posmu, t.sk. ražošanu, lietošanu, iznīcināšanu, u.c. Papildus ietekmei uz klimatu, LCA ņem vērā arī citas ietekmes kategorijas, piemēram, ūdenstilpju un augsnes paskābināšanos, ūdens resursu izmantošanu, ozona slāņa izmaiņas un toksiskumu.
CO2 pēdas nospieduma novērtējums norisinās trīs posmos:
Pirmajā posmā galvenokārt uzmanība tiek pievērsta SEG emisiju avotu identificēšanai, kuras laikā tiek kartēti visi organizācijas procesi, izejmateriāli (t.sk. elektrība un materiāli) un galaprodukti. Otrais posms un organizācijas novērtēšana sākas tad, kad tiek apkopoti nepieciešamie ievades dati un rezultāti, izmantojot pielāgotu aprēķinu modeli. Novērtējuma process rezultējas ar skaidru un pārskatāmu ziņojumu, kurā tiek sniegts rezultātu kopsavilkums. Rezultāti var tikt pasniegti brīvā formātā vai ievērojot noteiktus ziņošanas standartus kā piemēram plaši atzītos Globālās ziņošanas iniciatīvas jeb Global Reporting Initiative (GRI) standartus. Papildus rezultātiem, CIVITTA sniedz arī ieteikumus organizācijas ietekmes mazināšanai.
CO2 pēdas nospieduma novērtējums veido rūpīgu, uz datiem balstītu pamatu ilgtspējas mērķu noteikšanai uzņēmumā un nodrošina skaidru ceļvedi ietekmes uz vidi mazināšanā. Izveidotais un kvantitatīvi noteiktais sākumpunkts, ļauj izmērīt organizācijas turpmāko progresu un rast iespējas procesu optimizācijai un izmaksu samazināšanai.
Lai apspriestu iespējas kā izmērīt jūsu organizācijas CO2 pēdas nospiedumu, sazinieties ar CIVITTA ilgtspējas komandu – mēs palīdzēsim!
Elza Štrausa
CIVITTA Latvija ilgtspējas konsultante