Kāda ir jūsu gatavība ziņot par uzņēmuma ilgtspēju, ievērojot CSRD prasības?

Kāda ir jūsu gatavība ziņot par  uzņēmuma ilgtspēju, ievērojot CSRD prasības? 

Aizvien vairāk uzņēmumu ir sākuši domāt par savu ceļu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības virzienā un veidiem kā mazināt savu ietekmi uz klimatu un vidi. Lai gan daudzi uzņēmumi jau tagad izprot savu lomu cīņā pret klimata pārmaiņām, Eiropas Komisija ir gatava dot papildus grūdienu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības virzienā, izstrādājot Korporatīvo ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD). Tā aizstās šobrīd spēkā esošo Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu (NFRD), 2014/95/EU sākot no 2024.gada un attieksies uz 49 000 uzņēmumu.

 

Kas ir CSRD?

CSRD mērķis ir pilnveidot spēkā esošos NFRD noteikumus, sniedzot savu artavu ES Zaļā kursa galvenajam mērķim – līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti. Jaunā direktīva visiem lielajiem uzņēmumiem un biržā kotētiem uzņēmumiem nosaka ilgtspējīgas ziņošanas noteikumus – ziņot par organizācijas vides, sociālām un pārvaldības jeb ESG (environmental, social and governance) aktivitātēm, ņemot vērā arī ES taksonomiju un regulu par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspēju finanšu nozarē (SFDR), 2019/2088/EU.

Viens no CSRD mērķiem ir harmonizēt ilgtspējas ziņošanas praksi Eiropas Savienībā. Jaunās direktīvas centrālais elements ir Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarts (ESRS), nosakot prasības un informācijas pieejamību kas ir jāievēro, izstrādājot CSRD pārskatus. ESRS joprojām tiek izstrādāts, bet saskaņā ar aktuālāko ESRS projektu (publicēts 2022.gada novembrī), standartu sadalījums ir noteikts 4 galvenās tēmās, 12 standartos un 82 informācijas pieejamības prasībās. Informācijas pieejamības atbilstība katrai organizācijai sastāvēs no (a) obligātām vispārīgām prasībām (piemēram, ESRS 2 Vispārīgās, stratēģijas, pārvaldības un būtiskuma novērtējuma un ESRS E1 Klimata pārmaiņu prasībām) un (b) kritērijiem, kuri tiek noteikti veicot būtiskuma novērtējumu uzņēmumā (metodoloģija tiks izstrādāta 2023.gada pirmajā pusē). Standartizēta ziņošanas sistēma palīdzēs nodrošināt informācijas pārredzamību un salīdzināmību, vienlaikus novēršot zaļmaldināšanas riskus sabiedrībā.

ESRS projekta galīgo versiju ir paredzēts publicēt 2023.gada jūnijā.

Kas ir liels uzņēmums? 

CSRD attieksies uz visiem lielajiem uzņēmumiem un biržā kotētiem uzņēmumiem (izņemot biržas sarakstā iekļautos mikrouzņēmumus). CSRD „lielo uzņēmumu“ definīcija atšķiras no esošās NFRD, nosakot trīs robežvērtības no kurām divas uzņēmumam ir jāsasniedz iepriekšējā finanšu gadā:

• 250 darbinieki

• ≥ 40 mEUR neto apgrozījums

• ≥ 20 mEUR bilances kopsumma

Svarīgi piebilst, ka uzņēmumi ir atbildīgi par informācijas izvērtēšanu arī savu meitasuzņēmumu līmenī. Papildus precizējumi vēl ir jāsniedz attiecībā uz citu saistītu uzņēmumu (kuri ir atbrīvoti no koncerna mātes uzņēmuma konsolidētā gada pārskata) iekļaušanu CSRD ziņošanas pārskatā.

 

Kādas ir direktīvas prasības?

CSRD pamatā ir dubultais būtiskuma princips, kas pieprasa uzņēmumiem izvērtēt kādi ārējie faktori ietekmē uzņēmuma darbību (iekšējā ietekme) un kāda ir uzņēmuma ietekme uz cilvēkiem, sabiedrību un vidi (ārējā ietekme). 

Uzņēmuma ziņojumā iekļaujošo tēmu saraksts ir gana plašs, t.sk.:

• Uzņēmuma ilgtspējas mērķi un to ieviešanas progress

• Valdes loma un pienākumi attiecībā uz ilgtspēju

• Uzņēmuma ilgtspējas politika, t.sk. uzticamības pārbaudes process jeb due diligence

• Parīzes nolīguma 1.5C sasilšanas ietekme uz uzņēmumu

• Negatīva ilgtspējas ietekme uz uzņēmuma piegādes un vērtību ķēdi

• Ilgtspējas riski

Saskaņā ar pašreizējiem plāniem, jaunā direktīva paredz, ka uzņēmuma ilgtspējas ziņojumam būs nepieciešams obligāts neatkarīga revidenta atzinums.

 

Kad nepieciešams gatavoties?

CSRD noteikumiem ir paredzēts stāties spēkā 2024.gadā, kad uzņēmumiem būs nepieciešams apkopot informāciju par sava uzņēmuma darbībām. Pirmkārt, pienākums sniegt informāciju un ziņot attiecas arī uz NFRD definētiem lieliem uzņēmumiem (biržā kotētiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem), kuriem paredzēts iesniegt pirmo CSRD saskaņoto ziņojumu 2025.gadā. Sākot no 2026.gada, jaunā direktīva attieksies uz visiem lielajiem uzņēmumiem, bet sākot no 2027.gada – uz biržā kotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 

Rezumējot augstāk minēto, lielajiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas NFRD regulējums (biržā kotētiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem) jāsāk gatavoties jau tagad, lai identificētu svarīgāko ar ilgtspēju saistīto informāciju un izstrādātu nepieciešamos procesus datu apkopošanai un uzraudzībai. Tikai veicot šos sagatavošanās darbus, uzņēmums var patiesi būt gatavs notiekošai un sistemātiskai datu apkopošanai 2025.gadā ar mērķi publicēt ziņojumu 2026.gadā. Pirmais solis būtu novērtēt uzņēmuma pašreizējo ietekmi uz vidi, izmantojot CO2 pēdas analīzi un izstrādājot ilgtspējas stratēģiju ar galvenajiem darbības rādītājiem un sistemātiskiem uzraudzības procesiem. 

Ja vēlaties iegūt labāku izpratni par ilgtspējas ziņojumu izstrādi, uzņēmuma ietekmes izvērtēšanu vai pilnveidot savus rādītājus praksē – sazinieties ar mums, CIVITTA ilgtspējas komandu!

Elza Štrausa

CIVITTA Latvija ilgtspējas konsultante

[email protected]