Saistībā ar pieaugošo izpratni par klimata pārmaiņu steidzamību ir parādījušies daudzi ar ilgtspēju saistīti temati, termini un lietojamie saīsinājumi. Viens no tiem ir GRI, kas apzīmē Globālo ziņošanas iniciatīvu jeb Global Reporting Initative. Šī raksta mērķis ir sniegt īsu pārskatu par GRI un to standartiem, kā arī izskaidrot to popularitāti organizāciju vidū.
Cilvēka ietekmi uz dabisko vidi kļūst neiespējami ignorēt, savukārt COVID-19 būtiski ietekmēja daudzus gadus ilgušos sociālos uzlabojumus vides aizsardzības jomā, veicinot aizvien pieaugošo uzmanību sabiedrības centieniem nodrošināt ilgtspēju gan no sabiedrības, gan no regulatoru puses. Papildu tam uzņēmumi arvien biežāk tiek saukti pie atbildības par to radīto negatīvo ietekmi vides un sociālā jomā, un no tiem tiek sagaidīts pilnīgs novērtējums un atklātība šo ietekmju atzīšanā un turpmāk ietekmi mazinošo pasākumu to procesu pārvaldībā. Šo jomu pilnveidot palīdz dažādi standarti un sistēmas, kas nodrošina organizācijai vienotā un salīdzināmā veidā atklāt nefinanšu, t.i. ar ilgtspēju saistītu informāciju. Nebūt nav pārsteigums, ka pastāv plašs šādu struktūru un standartu klāsts, kas atšķiras pēc pieejas, mērķa nozares, detalizācijas pakāpes, darbības jomas un citiem aspektiem.
Avots: LINK
Vienu no šādiem standartiem ir izstrādājusi Globālā ziņošanas iniciatīva, nosaucot tos par GRI standartiem. GRI standarti pirmo reizi tika ieviesti 2000. gadā kā GRI pamatnostādnes. Kopš tā laika pasaulē pirmie globāli atzītie standarti ilgtspējas pārskatu sniegšanai[1] ir guvuši nepārtrauktu novērtējumu un laika gaitā ir pilnveidoti, kļūstot par pasaules līderi brīvprātīgo ziņošanas programmu vidū. 2022. gadā 78 % no 250 pasaulē lielākajiem uzņēmumiem pēc ieņēmumu apjoma sniedza un publiskoja nefinanšu informāciju saskaņā ar GRI standartiem[2]. Baltijas valstu vidū, tie ir uzņēmumi kā Tele2, Stora Enso, Maxima, Latvenergo, Tallinnas ūdens, Starptautiskā lidosta “Rīga” un citi.
Kopš GRI izstrādes ir divi galvenie pamtanostādņu mērķi:
GRI standartus izdod Globalā ilgtspējas standartu padome (GSSB), kas ir GRI izveidota neatkarīga ekspertu un standartu noteikšanas struktūra. GSSB nodrošina, ka standartu izstrādē tiek ņemtas vērā sabiedrības intereses un to izstrāde ir neatkarīga. Lai nodrošinātu viedokļu un zināšanu daudzveidību, GRI standartus izstrādā dažādas ekspertu darba grupas, pārstāvot svarīgākos sabiedrības pārstāvjus – pilsonisko sabiedrību, uzņēmumu asociācijas, arodbiedrības un citus. Pirms katra jauna GRI standarta izdošanas tā projekts tiek publiskots, lai nodrošinātu sabiedriskās apspriešanās iespējas visām ieinteresētajām pusēm. Tieši šī rūpīgā dažādo ietekmes pušu iesaiste, kas ir veikusi standartu izstrādi kopš to pirmsākumiem, ir palīdzējusi sekmēt to pilnīgumu un atvieglojusi dialogu starp sabiedrības pārstāvjiem.
GRI standartiem ir modulāra struktūra, kas sastāv no vispārējiem, nozaru un tematiskajiem standartiem, kuri ir brīvi pieejami GRI tīmekļa vietnē.
GRI STANDARTU STRUKTŪRA
Avots: LINK
Vispārējie standarti (Universal Standards) ir piemērojami visām organizācijām, kuras vēlas sniegt pārskatus saskaņā ar GRI standartiem, jo tie sniedz ievadu standartos (GRI 1), uzskaita vispārīgo infomāciju, kas jāsniedz organizācijai savos ziņošanas pārskatos (GRI 2), kā arī apraksta būtiskuma principu izvērtešanas procesu organizācijā (GRI 3). Būtiskuma princips (materiality) ir viens no GRI standartu pamata jēdzieniem un tas apzīmē aspektus, kas atspoguļo organizācijas nozīmīgāko ietekmi uz ekonomiku, vidi un cilvēkiem, tādejādi ietverot svarīgākās ESG (environmental, social and governance) ietekmes.
Tikai pēc tam, kad organizācijā ir noteiktas būtiskākās tēmas, izmantojot GRI 3: Material Topics 2021 vadlīnijas, tā var turpināt darbu pie tēmu standartiem (Topic Standards). Šis modulis sastāv no atsevišķiem tematiskiem standartiem un satur informāciju, kas attiecas uz konkrēto tēmu, piemēram, GRI 207: Tax 2019, kas ietver organizācijas nodokļu politiku un pārvaldību; GRI 302: Energy 2016, kas ietver standartus par organizācijas enerģijas patēriņu un to avotiem; un GRI 401: Employment 2016, kas ietver organizācijas cilvēkresursu piesaisti, darba apstākļus un kopējos procesus. Organizācijai ir jaziņo tikai tie dati, kas atspoguļo ar tās būtiskuma aspektu saistīto ietekmi.
Nozaru standartos (Sector Standards) ir uzskaitītas tēmas, kas, iespējams, ir būtiskas organizācijai konkrētajā nozarē. Šobrīd ir publicēti trīs nozaru stadarti – (1) naftas un gāzes nozares standarti, (2) ogļu nozares standarti, un (3) lauksaimniecības, akvakultūras un zvejas nozares standarti. Organizācijām ir jāizmanto konkrētās nozares standarts, ja tas ir pieejams, bet tām joprojām ir jāveic savs būtiskuma izvērtējums.
GRI standartu modulārā struktūra ļauj vieglāk atjaunot atsevišķas standartu daļas, kā arī atvieglo visas standartu sistēmas izpratnes veicināšanu. Svarīgi piebilst, ka, izveidojot atsevišķu standartu konkrētai tēmai un rādītājiem, organizācijas pārskatu sniegšanas process tiek nodrošināts ar detalizētiem, konkrētiem tēmai atbilstošiem ieteikumiem un vadlīnijām.
Apzinoties dažādo ieinteresēto pušu atšķirīgo informācijas nepieciešamību un vēloties paplašināt savu vienoto standartu vīziju arī ārpus GRI standartiem, GRI ir sadarbojusies ar citām ilgtspējas infromācijas ziņošanas sistēmām un izstrādājusi vadlīnijas, kas palīdz organizācijām izprast, kā augstākminētos standartus izmantot kopā ar citām saistītām iniciatīvām, piemēram, A Practical Guide to Sustainability Reporting Using GRI and SASB Standards un Linking GRI and CDP. Šāda saskaņošana ļauj organizācijām ievērot vairākas ziņošanas sistēmas, vienlaikus samazinot papildu pūles to ieviešanā.
Svarīgi izcelt, ka 2021. gada martā GRI un Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu (EFRAG) paziņoja par savstarpēju sadarbību, kuras ietvaros GRI apņēmās piedalīties Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarta (ESRS) izstrādē, kas tiks izmantots, sniedzot ilgtspējas pārskatus, saskaņā ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD) (vairāk par CSRD un ESRS lasiet mūsu rakstā ŠEIT). GRI un ESRS saskaņošana ļaus tūkstošiem uzņēmumu Eiropā, kas jau šobrīd izstrādā pārskatus, balstoties uz GRI standartiem, vieglāk izpildīt CSRD prasības[4]. Tādejādi GRI standartu izmantošana ļauj orientēties pastāvīgi mainīgajā likumdošanas vidē.
Rezumējot, GRI standarti ir pierādījuši, ka sistemātiska komunikācija par ilgtspējas rādītājiem dažādās nozarēs, organizācijās un kontekstos ir patiesi iespējama. Ir skaidri redzams, ka GRI ir būtiski ietekmējusi ilgtspējas informācijas pieejamību un ziņošanas praksi organizācijās, tādēļ būs aizraujoši vērot, kurp mūs aizvedīs jauni sasniegumi ilgtspējas jomā. Galu galā – ilgtspējīga attīstība balstās uz atbildību, ko var panākt tikai ar pārredzamas un skaidras komunikācijas palīdzību.
Ja vēlaties iegūt labāku izpratni par GRI standartiem, būtiskuma izvērtējumu un šo procesu ieviešanu jūsu organizācijā, sazienieties ar CIVITTA ilgtspējas komandu.
Elza Štrausa
CIVITTA Latvija ilgtspējas konsultante
[1] https://www.globalreporting.org/standards/global-sustainability-standards-board/
[2] https://www.globalreporting.org/news/news-center/four-in-five-largest-global-companies-report-with-gri/
[3] https://www.hks.harvard.edu/sites/default/files/centers/mrcbg/programs/cri/files/workingpaper_36_brown.pdf
[4] https://www.globalreporting.org/media/gsipjvy5/gri-s-submission-to-efrag-s-public-consultation-on-the-first-set-of-draft-esrs.pdf